Mūsu svētku ēdieni

Lieldienu svētku raksturīgākie ēdieni bija olas un vārīti zirņi. Lieldienu olu vārīšana un to krāsošana ir pazīstama arī citām tautām. Tās visbiežāk krāsoja zaļā vai dzeltenā krāsā – ar bērzu lapām un sīpolu mizām.

Kad ganības un pļavas  pārklātas ar zaļu zāli, tad klāt ir Jurģa jeb Ūsiņa  diena. Senie latvieši atzīmēja šo dienu kā pieguļas sākumu. Šai dienā vienmēr ēduši sieru, kā uz Jāņa dienu. Vēl šajā dienā pasniedza vārītas olas, vistu vai gaili, plāceņus, sviestu un pienu. Dzēra Ūsiņa alu.  Maizes klaipiem vajadzēja būt apaļiemm, lai tādi augtu  zirņi un govis.

Tad seko vasaras saulgrieži – Jāņi, kurus svin cauru nakti, galdā parasti like pīrāgus, rupjo kviešu miltu plāceņus un speķa raušus. Dzer maizes kvasu. Savukārt, piemēram kāzās tradīcija ir kāzu torte.

No tautas tradīcijām ka rudens saulgriežu svētki varēja būt ap Miķeļa dienu – 29.septembrī. Tad kāva kādu no lopiem, darīja alu un cepa plāceņus. Visplašākā izplatītā tradīcija Miķeļa dienā – kaut  aunu. Ap Miķeļiem beidza ēst arī launagu, bet Mārtiņdienā bija jābeidz visi rudens darbi, jānokuļ labība, jāapar zeme, jo pēc Mārtiņiem zeme dodas atpūtā. Īsi pirms Mārtiņiem notika arī ziemas uzturam nepieciešamo mājdzīvnieku kaušana, sagatavošana un saglabāšana. Mārtiņdienā mēdza ēst gaili vai cekulainu vistu, kuru kāva Mārtiņam par godu.  To sagatavoja ceptā veidā un pasniedza māla šķīvjos vai bļodās, klāt liekot arī galvu un kājas. Kā piedevas deva nelielā šķidrumā ar sviestu piedevu sautētus zirņus un burkānus.

No citiem gaļas ēdieniem, ar kuriem bija bagāts Mārtiņa galds bija pārpilns, pasniedza  putraimdesas, sautētas aknas un sirdi nedalītā veidā.

Posted in Ēdiens | Comments Off on Mūsu svētku ēdieni

Ieteikumi pret zobu sāpēm

Gandrīz katram no mums vismaz reizi dzīves laikā ir sāpējis kāds zobs. Tas ir īpaši nepatīkams un negaidīts mirklis. Tiek uzskatīts, ka zobu sāpes ir viens no stiprākajiem iespējamiem sāpju veidiem. Ko darīt situācijā, kad pēkšņi mutes dobumā rodas diskomforts un kur vērsties pēc palīdzības? Rakstā mēs apkopojām vairākas metodes, kuras var pielietot, gaidot savu vizīti pie zobārsta.

Pierakstīties pie zobārsta

Pats pirmais, kas ir jāizdara, izjutot zoba sāpes, ir veikt pierakstu pie stomatologa (https://diennaktszobarstnieciba.lv/). Noteikti nevajadzētu gaidīt, kad sāpes pašas pāries, jo parasti tas tikai pasliktina situāciju. Vislabākajā gadījumā ir ieteicams uzreiz doties uz zobārstniecības klīniku. Gadījumā, ja akūtas sāpes rodas nakts laikā, nav ieteicams gaidīt līdz rītam, bet ir nepieciešams doties uz kādu diennakts zobārstniecības klīniku.

Aukstas kompreses

Lai mazinātu pietūkumu un sāpes, ir ieteicams izmantot aukstās kompreses. Tas var būt ūdenī mērcēts dvielis vai ledus gabaliņi ietīti auduma gabalā. Taču nekādā gadījumā nevar likt ledu “pa taisno”. Tas var izraisīt audu atsaldēšanu un bojāšanu.

Sāls šķīdums

Labs līdzeklis tūskas mazināšanai ir sāls šķīdums. Lai to pagatavotu, karstā ūdenī ir nepieciešams izšķīdināt palielu daudzumu sāls. Obligāti jānogaida, kad pagatavotais šķīdums atdzisīs, un ar remdenu sālsūdeni var veikt mutes dobuma skalošanu. Ūdenim nevajadzētu būt siltam, jo siltums vai siltas kompreses tikai pasliktina iekaisuma procesus.

Pretsāpju līdzekļi

Gadījumā, ja neviena cita metode pret zobu sāpēm nešķiet iedarbīga, var lietot pretsāpju medikamentus, piemēram, ibuprofenu. Tie palīdz mazināt iekaisumu un noņemt sāpes. Taču svarīgi zināt, ka tos nevajadzētu lietot vismaz 12 h pirms ārsta vizītes. Atsāpinošs efekts var apgrūtināt mutes dobuma diagnostiku, jo pacients var nejust, kurš konkrēti zobs viņam sāp.

Sekot līdzi uzturam

Sāpju gadījumā ir ieteicams izvairīties no saldumu ēšanas. Cukurs pastiprina sāpes un iekaisumu. Iekaisuma gadījumā kategoriski aizliegts lietot alkoholu, kā arī ārsti iesaka atturēties no smēķēšanas.

Posted in veselība | Comments Off on Ieteikumi pret zobu sāpēm

Kā vācu domātāji vērtēja Mārtiņu Luteru

Vācu domātāji M. Luteru vērtē dažādi, bet visi viņa veikumu – pozitīvi. F. Melanhtons saka, ka Lutera sirds bija uzticīga un bez viltus, viņā bija viss, kas ir patiess, cienīgs, taisnīgs, šķīsts, piemīlīgs un labskanīgs. Lutera stingrība, ar kādu viņš vērsies pret taisnās mācības ienaidniekiem, cēlusies no nopietnas un aizrautīgas attieksmes pret patiesību nevis no ļaunprātīga un ķildīga rakstura. Lutera gudrība un tikumi ir tik lieli, ka to iemesls nevar būt varēšana un cenšanās vien, bet tie ir Dieva doti.

J. G. Herders uzskata, ka arī tautas, kas nepieņem Lutera reliģisko mācību, bauda viņa reformācijas augļus. Luters uzbruka garīgajam despotismam, kas noliedza katru veselīgu domu, un veselām tautām deva atkal iespēju lietot prātu, spriežot par garīgām lietām. Viņa valoda un gara spēks savienojās ar zinātnēm, saplūda ar visu kārtu izcilāko ļaužu centieniem. Tā Vācijā un kaimiņzemēs radās pirmā plašā literārā publika. Sāka lasīt tie, kas nekad nebija lasījuši, tie, kas iepriekš lasīt nemācēja. Dibinājās skolas, akadēmijas, dziedāja vācu garīgās dziesmas, daudz vairāk sprediķoja vācu valodā. Tautas rokās nonāca Bībele.

G. V. F. Hēgelis saka, ka Luters lika runāt vāciski Bībelei. Tā ir lielākā velte, ko var saņemt tauta, jo tauta ir barbariska un nespēj gūt brīnišķīgo par savu īpašumu tik ilgi, kamēr nezina to savā valodā.

J. V. Gēte uzskata, ka Luters daudz darīja, lai cilvēkus atbrīvotu no garīgās kalpības. Luters juta milzīgu riebumu pret hierarhiju. Viņš cīnījās pret daudzu gadu aizspriedumiem un šķīra dievišķo no cilvēciskā, cik vien spēja. Luters atkal ienesa sirdij tās brīvību un pildīja to ar mīlestības spēku. Vēl citi vācu domātāji uzskatīja, ka vācieši tikai ar Luteru kļuva par tautu.

Posted in Enerģija | Comments Off on Kā vācu domātāji vērtēja Mārtiņu Luteru

Vai sekojat līdz finanšu jautājumiem?

‘’Valsts finanses – tā ir māksla nodot naudu no rokas rokā tik ilgi, kamēr nauda nepazūd.’’ /Soberts Sarnofs (1918-1997) Šo eseju izvēlējos iesākt ar amerikāņu uzņēmēja S.Sarnofa vārdiem, jo tie īsi, bet skaidri paskaidro finanšu jēgu un pielietojumu. Mēs katru dienu saskaramies ar situācijām, kad ir nepieciešams pielietot naudu, t.i. apmaksāt rēķinus, iegādāties pārtiku un varbūt naudu ieguldīt. Tādēļ uzskatu, ka finanses nozīmē arī naudas administrācijas mākslu, kad cilvēks māk pārvaldīt savus ienākumus un izdevumus tā, ka mēneša beigās neiestājas sava maciņa ‘’krīze’’. No tā varam secināt, ka visa civilizētā sabiedrība funkcionē un attīstās ekonomiskā sistēmā, kur dominējošā loma ir naudai. Pats jēdziens finanses (finances) tiek skaidrotas kā – naudas līdzekļu kopums; naudas apgrozījums arī tautsaimniecības nozare. Jāpiemin, ka laba finanšu pārraudzībā ir tikai un vienīgi atkarīga no juridiskajām zināšanām (legal knowledge), prasmēm un lietpratības kādā tās tiek pasniegtas. Šajā esejā aprakstīšu finanšu nozīmi mūsu dzīvē, būtību un galvenās problēmas, kuras rodas ja cilvēki saistoties ar finansēm, neizprot to būtību un likumu nepieciešamību.

Katrs no mums noteikti var iztēloties, ka finanses ir iedalītas divas nozīmīgās grupās, piemēram, sabiedriskās finanses, kuras ietver sevī valsts, pašvaldību un pat arī sabiedrisko organizāciju finanses, savukārt mums tuvākās – privātās finanses, finanses, kas ietver uzņēmēju, mājsaimniecības un fizisko personu naudas lietas. Viena liela puse finansēs ir nodokļi, tāpēc reizēm vērts pat apsvērt nodokļu konsultācijas. Šīs abas grupas savā ziņā ir saistītas, jo no jebkuriem maksājumiem izriet nodokļu maksājumi , taču tas, ka abas šīs grupas ir vienādas, būtu par skaļu teikts. Būtiskākā un pati svarīgākā, kopīgā īpašība ir tā, ka abām šīm grupām ir jāvadās pēc viena saimnieciskā principa, proti, ar vismazākajiem līdzekļim jāsasniedz vislabākais rezultāts. Bet, lai šis labākais rezultāts tiktu saniegts godīgā ceļā, mums blakus vārdam finanses, ir jāpievieno tiesības un likums, jo tikai likumiskā ceļā, finanses var nest mums vēlamos ‘’augļus’’, proti, labumu no pielietotajām zināšanām finanšu jautājumos.

Posted in Finanses | Comments Off on Vai sekojat līdz finanšu jautājumiem?

Kas īsti ir dakstiņu jumta segums?

Kārniņu jeb dakstiņu jumta segums ir izturīgs, ugunsdrošs un ilgmūžīgs. Ņemot vērā kārniņu ilgo mūžu un apstākli, ka kārniņu jumta segums ekspluatācijas laikā tikpat kā nemaz vai pat nemaz nav jāremontē, no kārniņiem jumta segumu veidot ir izdevīgi arī no ekonomiskā viedokļa, lai gan tā ierīkošanas izdevumi ir samērā lieli. Turklāt kārniņu jumta segums ir arī ļoti dekoratīvs.

Raksts tapis sadarbībā ar Namdari.lv.

Par galvenajiem kārniņu jumta seguma trūkumiem tika uzskatīta kārniņu lielā masa (kārniņu jumta seguma viena kvadrātmetra masa ir 33-75 kg; tās dēļ jumta nesošās konstrukcijas jāveido no lielāka šķērsgriezuma kokmateriāliem), lielā ierīkošanas darbietilpība, kā arī agrāk ražotajiem kārniņiem nepieciešamība veidot stāvu jumtu, lai nodrošinātu ātru ūdens novadīšanu (tiesa, tas dod iespēju bēniņu telpās ierīkot mansardu). Ja mansardu nav paredzēts izbūvēt, tad uzskats, ka kārniņu jumts tāpat jāveido stāvs (agrāk uzskatīja, ka tam jābūt vismaz 37°), ir novecojis, jo tagad ražo kārniņus, kas, pateicoties to blīvajam sagrupējumam, pieļauj minimālo jumta slīpumu pat 7°. Tas nozīmē, ka pašreiz no atsevišķiem kārniņu veidiem var veidot arī relatīvi lēzenus jumtus.

Protams, kārniņu jumts salīdzinājumā ar citiem jumta segumiem ir smagāks. Tā viena m2 masu vidēji var pieņemt 40-45 kg, un tās dēļ jumta nesošās konstrukcijas it kā būtu jāveido no lielāku šķērsgriezuma izmēru kokmateriāliem, līdz ar to jumta ierīkošanas izdevumi palielinās. Pats minimālākais spāres augstums apkurināmās mansarda telpās ir 200 mm, jo, saskaņā ar jauno Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 «Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika», efektīva siltumizolācijas materiāla biezumam, kuru ievieto starp spārēm, jābūt aptuveni 200 mm. Tātad šajā gadījumā spāres augstumam jau tāpat jābūt vismaz 200 mm konstruktīvo apsvērumu dēļ, un šis spāru augstums vēl nebūt nav pietiekams, jo parasti bez siltumizolācijas materiāla ievietošanas starp spārēm vēl jāatstāj vismaz 30 mm augsta gaisa šķirkārta. Tas nozīmē, ka spāru apakšējā daļā vēl jāpienaglo papildlatas, starp kurām varētu izvietot daļu siltumizolācijas. Ja konstruktīvu apsvērumu dēļ spāru šķērsgriezuma izmērus izvēlas 50×200 mm, atstatumu starp spāru balstkonstrukcijām -aptuveni 4 m, bet spāru soli – 60 cm, tad spāres kārniņu seguma jumtos būs noslogotas tikai aptuveni par 50%, bet, izmantojot vieglākus jumta seguma materiālus, – par 40%.

Posted in Enerģija | Comments Off on Kas īsti ir dakstiņu jumta segums?

Katoļi un Mārtiņš Luters

Luterieši vēl nebija paspējuši izdot Lutera biogrāfiju, kad jau parādījās pirmais sarakstītais Lutera dzīves apskats. Šo darbu 1549. gadā sarakstīja vecais Lutera pretinieks Kochlejs. Šajā darbā Luters tika tēlots kā velna bērns. Uzskats, ka Luters ir velna dēls, katoļu pasaulē palika līdz pat 18. gadsimtam. 16. gadsimtā katoļi viņu uzskatīja par lielu grēcinieku – nodevēju, mežonīgu kiklopu, kura briesmīgais, bet spēcīgais gars spējis radīt tikai maldīgus uzskatus. Viņa drosme ir bijusi izmisuša zvēra drosme. Arī šim uzskatam netrūka piekritēju.

Kopš 1848. gada revolūcijas katoļu uzskati par Luteru atkal mainījās. Katoļi sāk izlikties, ka viņu spriedumi ir objektīvi. Materiālus viņi ņem no paša Lutera rakstiem, bet pēc pašu autoru brīvas izvēles, patikas un vērtējuma. Šīs metodes dibinātājs ir ārsts Jānis Pristorijs. Viņš esot izlasījis trīs reizes visus Lutera darbus no sākuma līdz galam un sarakstījis darbu, daudz citējot paša Lutera vārdus. Vēlākie pētnieki rakstīja vēl daudz drastiskāk par pirmajiem. Tā, piemēram, kādā darbā ”Gaiša pārbaude” sakopots liels Lutera lamuvārdu skaits. Četri galvenie katoļu zinātnieki ir Jansens, Delingers, Denifle un Grisārs. Viņu darbos Lutera tēls tiek attēlots ļoti dažādi. Vietām kāda apsūdzība, tad kāda uzslava. No tā var gūt katrā ziņa negatīvu kopiespaidu. Slēdziens viesiem ir vienāds – tie noraida reformatoru un reformāciju.

Jansens nostāda reformāciju zemāk par viduslaiku zinātni, mākslu, tikumību un dievbijību, jo reformācija esot atkrišana no ticības un tikumības. Izcelta reformācijas nespēja izprast sociālos trūkumus, uzsvērta tās brutalitāte, salīdzinot ar viduslaiku mākslas izpratni, un rādīta evaņģēliskās baznīcas verdziskā pakļaušanās atsevišķiem valdniekiem.

Pēc Delingera domām, visa reformācija esot reliģisks regress. Delingers raksta: ”Luterismu nav radījis Luters, bet to viņš jau atrada priekšā, vismaz tā galvenās sastāvdaļās; ne viņš ir veidojis kustību, bet kustība viņu.” Reformācija bijusi lielais novadgrāvis, pa kuru novadīja ilgā laikā uzkrājušos ļaunumus, kas, palikdami baznīcā, būtu sazāļojuši un sabojājuši baznīcu. „Lutera pasākums bijis faustisks. Burvju mākslinieks Dr. Fausts ir idealizētais Luters.” Luteru atkal ved sakarā ar velnu, lai gan smalkākā veidā. Bet viņam velns esot bijis arī iekšā: „Velns, kas Luteram tik neatlaidīgi uzbrūk, ir viņa paša nemirstīgā sirdsapziņa, un šis velns moka viņu vienmēr un vairāk.” Tā kā Luteram nebija drošu, gatavu pamatprincipu un tos viņš mierīgi, pacietīgi un loģiski nekad nebūtu varējis izvest, tad arī Lutera mācība esot hameleona reliģija, bez satura un pastāvības.

Posted in Enerģija | Comments Off on Katoļi un Mārtiņš Luters

Kas bija Mārtiņš Luters?

Mārtiņš Luters ir dzimis 1483. gada 10. novembrī Eislēbenes pilsētā Vācijā Hansa un Margarētas Luteru ģimenē. Ģimene dzīvoja nabadzībā, vecāki bija ļoti stingri, bieži sita savus bērnus, tomēr viņi bija arī godīgi un mīloši. M. Luteru galvenokārt nodarbināja Dieva taisnības problēma, un uzmanību saistīja taisnība nevis ticība. 1517. gada 31. oktobrī M. Luters publiskoja (pienagloja pie Vitenbergas Pils baznīcas durvīm) 95 tēzes pret atlaidu tirdzniecību. 1518. gada 25. aprīlī augustīniešu klostera lekciju zāle notika Heidelbergas disputs, ko vadīja M. Luters. 1520. gada 15. jūnijā pāvests Leons X izdeva bullu „Exsurge Domine” – nosodījumu par Mārtiņa Lutera paustajiem uzskatiem un prasību tos atsaukt. Pāvests nolād Luteru un izslēdz viņu no baznīcas. Vēlāk Vormsas reihstāgā ķeizars Kārlis V pasludina Luteru par cilvēku ārpus likuma. 1525. gadā Luters pārkāpj celibātu (aizliegums katoļu garīdzniekiem stāties laulībā) un apprecas ar bijušo mūķeni Katrīnu Boru. Šajā laika posmā no 1521.–1534. gadam viņš pārtulko Bībeli vācu valodā. Tagad to var izlasīt katrs bez baznīcas starpniecības. M. Luters mirst 1546. gada 18. februārī.

Reformācijas sākumā Lutera draugi viņu uzskatīja par Dieva sūtītu pravieti, par Dieva gara iedvesmotu personību. Viņa cienītāji to tēloja ar staru vainagu ap galvu un svētā Gara balodi virs galvas. Vienkāršā tauta vija leģendas ar reformatoru un lietas, kurām viņš pieskāries, uzskatīja par relikvijām. Ortodoksie luterieši uzskatīja viņu par visas Vācijas pravieti. Romantikas laikmeta pārstāvji godināja luteru par brīvības cīnītāju pret maldiem un pret Vatikānu. Turpretim apgaismotājiem Luters bija svešs un nesaprotams. Lutera uzskatos viņi saskatīja slimības dīgļus. Reliģski vienaldzīgie par Luteru sprieda, kā par niknu mūku un barbarisku rakstnieku. Nacionālisma sludinātāji Luterā redzēja nacionālu varoni. Daži jaunākie teologi stāda humānisma idejas augstāk par Lutera mācību, uzskatīdami reformatoru tikai par viduslaiku ideju pārveidotāju. Jaunromantiķi sauca Luteru par plebeju, rupju, aprobežotu zemnieku, barbaru un demagogu, par zemnieku nemieru cēlāju.

Posted in Enerģija | Comments Off on Kas bija Mārtiņš Luters?

Kas ir stomatoloģija?

Stomatoloģija (gr. stoma, stomatos – mute + logos – mācība)   ir medicīnas nozare, kas pētī mutes dobuma orgānu ( zobu, mēles, gļotādas), žokļu un sejas slimības, to izcelsmi, attīstību, ārstēšanu un profilaksi. Agrāk stomatoloģijas šaurākā nozīmē sauca par zobārstniecību.

Izšķir terapeitisko, ortopēdisko, ķirurģisko, kā arī bērnu stomatoloģiju.

Terapeitiskā stomatoloģija nodarbojas ar zobu slimībām – galvenokārt, kariesa un tā komplikāciju, kā arī citu zobu cieto audu slimību un patoloģisku procesu, zobu apkārtējo audu – parodonta un mute dobuma gļotādas slimību ārstēšanu, pētī sakaru starp zobu slimībām un organisma septisko stāvokli, reimatismu, sirds un asinsvadu slimībām.

Ortopēdiskā stomatoloģija nodarbojas ar zobu, zobu rindu un žokļu kaulu protezēšanu. Atsevišķa ortopēdiskās stomatoloģijas nozare ir ortodontija, kas pētī zobu, zobu rindu, sakodiena, žokļu un sejas anomāliju veidošanos, ārstēšanu un profilaksi.

Ķirurģiskā stomatoloģija nodarbojas ar mutes dobuma, žokļu un sejas slimību ķirurģisku ārstēšanu, kā arī traumatoloģijas plastiskās ķirurģijas problēmām.

Stomatoloģija sāka attīstīties jau civilizācijas rītausmā. Stomatologi ir darbojušies tikpat ilgi kā pārējie ārsti.

Atrasti vēsturiski dokumenti, kas apliecina, ka senos laikos bijuši 52 kopšanas noteikumi, mācīts, kā padarīt zobus spožus un pat – kā pareizi elpot. Protams, tolaik trūka zināšanu par zobiem un to ārstēšanu. Senajā Grieķijā apmēram pirms 2500 gadiem bija dentisti, kas nodarbojās ar zobu raušanu.

Senatnē nezināja,ko darīt ar sāpošiem zobiem. Grieķijā bērniem, kam sāpēja zobi, deva preparātus, kuri mazina sāpes. Zobus plombēt sāka viduslaikos. Sākumā caurumus aizpildīja ar vasku un gumiju. Vēlāk sāka lietot metālus, galvenokārt svinu un zeltu.

Starp citu, zobu suka izgudrota 1498. gadā. To izgudroja ķīniešu dentisti, un tā bija paredzēta valdnieka ģimenei. Pirms 100 gadiem cilvēkam stomatologa amats bija jāmācās, praktizējoties pie pieredzes bagātiem ārstiem. 1840. gadā atvēra zobu ķirurģijas koledžu Baltimorā. Neilgi pēctam parādijās arī pirmās zobu kapes.

Posted in veselība | Comments Off on Kas ir stomatoloģija?

Visbiežāk uzdotie jautājumi par liposakciju

Neskatoties uz to, ka liposakcija jeb tauku atsūkšana ir viena no pasaulē populārākajām operācijām, cilvēkiem saistībā ar to ir daudz jautājumu. Vairums cilvēku labprāt uzzinātu vairāk par tauku atsūkšanas norisi. Šajā rakstā mēs atbildēsim uz dažiem no populārākajiem jautājumiem par liposakciju.

Cik  ilgi saglabājas tauku atsūkšanas rezultāts?

Daudzi cilvēki maldīgi uzskata, ka tauku atsūkšanas operācija ir bezjēdzīga un jau neilgi pēc operācijas tauki atgriežas tajā vietā, no kuras tie tika likvidēti. Tā nav. Operācijas laikā tiek izņemtas tauku šūnas un tās nevar atajunoties. Līdz ar to liposakcijas efekts saglabājas uz visiem laikiem. Taču svarīgi zināt, ka liekie tauki neuzkrāsies tikai operācijas vietā. Pārējās ķermeņa daļās joprojām ir palikuši taukaudi, un liekais svars var uzkrāties tur.

Cik ilgs laiks nepieciešams, lai redzētu pilnu liposakcijas rezultātu?

Parasti pilnu rezultātu ir iespējams redzēt tikai pēc viena līdz trijiem mēnešiem. Taču vēl aptuveni gadu pēc operācijas ķermenī notiek izmaiņas un rezultāti turpina uzlaboties.

Kāds ir pēcoperācijas periods?

Pēcoperācijas periods ir atkarīgs no operācijas lokācijas, likvidēto tauku šūnu apjoma un ķermeņa individuālajām īpatnībām. Pēc operācijas ir ieteicams vēl diennakti uzturēties stacionārā mediķu uzraudzībā. Pēc procedūras ir iespējama tūska, kura mazināsies pāris nedēļu laikā. Kā jau jebkurā pēcoperācijas periodā ir jāatsakās no alkohola, sportošanas un iešanas pirtī. Kā arī ir ieteicams nēsāt speciālu kompresijas veļu. Tad rezultāts būs efektīvāks.

Vai operāciju ir iespējams veikt visiem?

Operāciju var veikt gan sievietēm, gan vīriešiem. Neatkarīgi no viņu vecuma, fiziskas sagatavotības utt. Taču mēdz būt gadījumi, kad ārsts būs spiests atteikt operāciju. Parasti tas ir gadījumos, kad pacienta liekais svars ir ļot paaugsrināts un ķermeņa masas indekss ir stipri virs normas. Tādās situācijās jebkura ķirurģiska iejaukšanās ir bīstama, un liposakcija nav izņēmums. Šādiem pacientiem pirms operācijas ir nepiciešams tikt vaļā no daļas liekā svara, jāievēro diēta un jāpalielina fiziska slodze.

Taču tādi gadījumi gadās reti. Interesanti ir tas, ka tipisks liposakcijas pacients ir, nevis cilvēks ar daudz liekā svara, bet cilvēks, kura masas indekss ir normas robežā, kurš aktīvi sporto un ievēro diētas. Taču kaut kādu iemeslu dēļ, piemēram, hormonāli traucējumi vai iedzimtība, liekais svars uzkrājas kādā konkrētā problemzonā un no tā nav iespējams tikt vaļā.

Tauku atsūkšana ir lielisks veids, kā ātri un efektīvi uz visiem laikiem tikt vaļā no liekā svara kādā konkrētā problemzonā. Svarīgi ir pazināties, ka, lai arī operācijas rezultāts ir ļoti iespaidīgs, tas nekad neaizstās veselīgu uzturu un aktīvu dzīvesveidu. Tikai sportojot un dzīvojot veselīgi, mēs paši būsim skaisti un veseli!

Posted in Skaistumkopšana | Comments Off on Visbiežāk uzdotie jautājumi par liposakciju

Konfūcija bērnība

Kad zēnam bija divi gadi, viņa tēvs nomira dzimtajā pilsētā. Viņš turpināja nabadzībā dzīvot kopā ar māti Yan Zhengzai un pusmāsām ārpus Lu valsts galvaspilsētas . 16 gadu vecumā Konfūcijs zaudēja arī māti, kura nebija pat 40 gadus veca. Viņš nolēma sērot trīs gadus , kas atspoguļo pirmos gadus cilvēka dzīvē, kad viņš ir pilnīgi atkarīgs no vecākiem, kad izpaužas mīlestība. Tika uzskatīts, ka sērošana atspoguļo bijušo attiecību nozīmīgumu ar mirušo. Šī sērošana ietvēra vienkārša apģērba vilkšanu, nemanāmi nosedzot matus. Bija jāievēro ierobežota diēta, ēdot divas reizes dienā. Jādzīvo sēru būdā, kas atrodas blakus mājai un noteiktos laikos ir jāsēro par aizgājēju. Nav ziņu, vai Konfūcijs ievēroja šos visus sarežģītos rituālus pēc mātes nāves, jo jau pēc diviem gadiem apprecējās. Pastāv viedoklis, ka pēc Konfūcija nāves viņa sekotāji sēroja trīs gadus. Tas simbolizēja dziļu apņemšanos ievērot skolotāja mācības.

Jaunībā Konfūcijs atšķīrās no saviem vienaudžiem ar ķīniešiem neraksturīgi lielu auguma garumu -1.81m un neparasto galvas formu. Gandrīz ikvienam Senās Ķīnas lielajam domātājam ir piemitusi kāda raksturīga pazīme, kāds fizisks trūkums, kas skaidri norādīja uz viņa unikalitāti un neparastumu, Konfūcijam tā bija īpatnējās formas galva. Kad Konfūcijam bija 19 gadi, viņš apprecējās ar Qiguan. Pēc gada viņiem piedzima bērns- dēls Kong Li. Citos avotos minēts, ka, iespējams, laulātajiem esot bijušas vēl divas meitas, no kurām viena esot mirusi agrā bērnībā. Šajā laikā Konfūcijs tika uzskatīts par erudītu, sabiedrībā pazīstamu cilvēku ar labu reputāciju.

Kādā sarunā Konfūcijs par sevi ir teicis, ka jaunībā esot bijis nabadzīgs, tādēļ arī apguvis nicināmus amatus. Jaunībā Konfūcijs strādāja par svērēju, vēlāk veica saimniecības rēķinus, veica lopu uzskaiti . Ziņas par Konfūcija izglītību ir maz, zināšanas viņš ieguva pašmācības ceļā. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka viņš centīgi mācījās spēlēt ķīniešu septiņu stīgu mūzikas instrumentu, kas pēc izskata ir līdzīgs Eiropā pazīstamam mandolīnām, apgūstot mūziku pie skolotāja Chang Hong un Xiang , bet Xu Yuanxiang grāmatā “Confucious – A Philosopher for the ages” raksta, ka Konfūcijs bija dedzīgs trompetists. Kad Konfūcijam bija 22 gadi, viņš sāka pasniegt ķīniešu valodu, literatūru, politiskās zinības un morāli. Laika gaitā kļuva par tā brīža ievērojamāko pasniedzēju Ķīnas teritorijā.

Konfūcija laikā, lai kļūtu par izglītotu cilvēku, bija jāapgūst sešas mākslas – pildīt rituālus, šaut ar loku, vadīt kara ratus, muzicēt, lasīt, saprast matemātiku-, kas bija kā pamats Senās Ķīnas izglītībā. No tām karamākslas, rituāli un mūzika bija vissvarīgākās. Liecības vēsta, ka Konfūcijs apguvis abas kara mākslas. Vēlāk šīs sešas mākslas kļuva par daļu no Konfūcija filozofijas, kuras praktizēja arī 72 Konfūcija mācekļi. Tomēr Konfūcija lielākā aizraušanās bija rituālu māksla, precīzāk seno laiku rituālu sistēma. Jau agrā bērnībā parādījās Konfūcija interese par rituāliem. Pastāv arī leģenda, ka Konfūcijs kā bērns spēlējās ar šķīvjiem un bļodām, tos kārtojot. Tā bija ceremoniju atdarināšana, ko veica pieaugušie, izmantodami rituālos šādus priekšmetus, lai pielūgtu debesis un viņu senčus. Viņa aizraušanos raksturo arī citāts no Konfūcija “Apkopotajām runām” :”Bez rituāla neskaties. Bez rituāla neklausies. Bez rituāla nerunā. Bez rituāla neklausies.” Tas atklāj, ka ir nepieciešamas zināšanas, morāle un labas manieres, lai nodrošinātu kārtību.

Posted in Blog | Comments Off on Konfūcija bērnība