Lai arī pieaugušiem cilvēkiem ir izvēles brīvība – smēķēt vai nesmēķēt, nevienam nav tiesību apdraudēt citu cilvēku veselību. Pasīvā smēķēšana nodara tādu pašu kaitējumu kā aktīvā. Īpaši jāuztraucas par cilvēkiem, kuri spiesti strādāt piesmēķētās telpās un nemitīgi tiek pakļauti tabakas dūmu ietekmei. Nesmēķētājiem joprojām jāsaskaras ar neizpratni un neiecietību dažādās sadzīves situācijās, piemēram, kad kāds smēķē autobusu pieturā,
apkārtējos tas traucē, bet bieži vien nesmēķētāji baidās aizrādīt, arī dzīvojot skolas kopmītnēs Tev neviens ne jautā vai smēķē vai nē, bet saliek istabiņā ar smēķētāju. Šādu situāciju ir ļoti daudz vai uz katra soļa. Protams, ir labi ja smēķētājs apzinās, un iziet ārā uzsmēķēt, vēdina aiz sevis telpas utt.
Diemžēl pieaugot smēķējošu jaunu sieviešu skaits. Pēdējā laikā vērojama tendence, ka smēķēšanu atmet 17-18 gadus veci puiši, toties to uzsāk meitenes, kurām ir 13-14 gadu. Tā tiek minēts aptauju datos, bet domāju, ka smēķē jau stipri ātrāk. Drausmīgi izskatās, ka bērniem ir rokā cigaretes, bet vēl trakāk, ka jaunās māmiņas stumj ratiņus un smēķē. Efektīvs ir cigarešu reklāmas aizliegums drukātājos mēdijos. Veselības veicināšanas valsts aģentūras pētījumi rāda, ka tajos mēnešos, kad aktīvā agresīva tabakas izstrādājumu reklāma tika publicēta žurnālos, īpaši sieviešu žurnālos, daudzas meitenes iegādājas tieši tās markas cigaretes, kas reklamētas.
Latvija ir viena no tām valstīm Eiropas Savienībā, kas izvēlējusies vislēnāko ceļu uz akcīzes nodokļa paaugstināšanu tabakas izstrādājumiem, tāpēc, salīdzinot ar citām valstīm, cigarešu cenas pieaug ļoti lēnu. VWA uzskata, ka tā nav pareiza pozīcija, pastāvot tik lielām smēķētāju skaitam, kāds ir Latvijā. Tomēr cenas ar katru gadu augs, un mēs ceram, ka mainīsies arī cigarešu paciņu ārējais noformējums, uz tām būs redzami brīdinoši attēli.
Veicams vēl ļoti liels darbs, lai mainītu sabiedrības apziņu lai panāktu, ka cilvēki vairs nepakļaujas dažādiem mītiem, kas saistīti ar smēķēšanu, piemēram, ka cigarete palīdz koncentrēties vai atvieglot komunikāciju. Tam jānotiek kompleksi, iesaistoties arī skolai un ģimenei.
Domāju, ka bērniem skolās būtu jārāda filmas ar reālām sekām, kas notiek ja smēķē utt., ar vienu runāšanu un reklāmu ir par maz. Ja tā ir reklāma tad, tiešām šausmīga, kā reklāma ”Dzer un pievienojies”. piem. „Smēķē , un tādas ir tavas plaušas”, vai „Smēķē – tādi var izskatīties Tavi bērni” utt. parādīt filmas ar bērniem kam ir vecāku apzināti sagādātas slimības.