Kas bija Mārtiņš Luters?

Mārtiņš Luters ir dzimis 1483. gada 10. novembrī Eislēbenes pilsētā Vācijā Hansa un Margarētas Luteru ģimenē. Ģimene dzīvoja nabadzībā, vecāki bija ļoti stingri, bieži sita savus bērnus, tomēr viņi bija arī godīgi un mīloši. M. Luteru galvenokārt nodarbināja Dieva taisnības problēma, un uzmanību saistīja taisnība nevis ticība. 1517. gada 31. oktobrī M. Luters publiskoja (pienagloja pie Vitenbergas Pils baznīcas durvīm) 95 tēzes pret atlaidu tirdzniecību. 1518. gada 25. aprīlī augustīniešu klostera lekciju zāle notika Heidelbergas disputs, ko vadīja M. Luters. 1520. gada 15. jūnijā pāvests Leons X izdeva bullu „Exsurge Domine” – nosodījumu par Mārtiņa Lutera paustajiem uzskatiem un prasību tos atsaukt. Pāvests nolād Luteru un izslēdz viņu no baznīcas. Vēlāk Vormsas reihstāgā ķeizars Kārlis V pasludina Luteru par cilvēku ārpus likuma. 1525. gadā Luters pārkāpj celibātu (aizliegums katoļu garīdzniekiem stāties laulībā) un apprecas ar bijušo mūķeni Katrīnu Boru. Šajā laika posmā no 1521.–1534. gadam viņš pārtulko Bībeli vācu valodā. Tagad to var izlasīt katrs bez baznīcas starpniecības. M. Luters mirst 1546. gada 18. februārī.

Reformācijas sākumā Lutera draugi viņu uzskatīja par Dieva sūtītu pravieti, par Dieva gara iedvesmotu personību. Viņa cienītāji to tēloja ar staru vainagu ap galvu un svētā Gara balodi virs galvas. Vienkāršā tauta vija leģendas ar reformatoru un lietas, kurām viņš pieskāries, uzskatīja par relikvijām. Ortodoksie luterieši uzskatīja viņu par visas Vācijas pravieti. Romantikas laikmeta pārstāvji godināja luteru par brīvības cīnītāju pret maldiem un pret Vatikānu. Turpretim apgaismotājiem Luters bija svešs un nesaprotams. Lutera uzskatos viņi saskatīja slimības dīgļus. Reliģski vienaldzīgie par Luteru sprieda, kā par niknu mūku un barbarisku rakstnieku. Nacionālisma sludinātāji Luterā redzēja nacionālu varoni. Daži jaunākie teologi stāda humānisma idejas augstāk par Lutera mācību, uzskatīdami reformatoru tikai par viduslaiku ideju pārveidotāju. Jaunromantiķi sauca Luteru par plebeju, rupju, aprobežotu zemnieku, barbaru un demagogu, par zemnieku nemieru cēlāju.

This entry was posted in Enerģija. Bookmark the permalink.